Skolotājs kā pētnieks

• Skolotājs ir autoritatīvs – bet ne autoritārs.

• Skolotājs mācās līdz ar bērnu, mācās gan no bērniem, gan citiem pedagogiem

• Skolotājs veido un sagatavo vidi tā, lai bērni varētu tajā darboties, pētīt, uzdot jautājumus, veikt atklājumus

• Skolotājs drīkst kaut ko nezināt, viņš ir atvērts pasaulei, jaunai pieredzei un gatavs mācīties

• Jebkurš pieaugušais, kas ir bērnudārzā (skolā) ir nozīmīgs un līdzvērtīgs – gan skolotājs, gan skolotāja palīgs, gan pavārs, gan apkopēja – ikviens ir cieņas vērts un var ierosināt kādas idejas

Ko tas nozīmē bērnudārza realitātē:

• Skolotājs vēro bērnus, respektē viņu intereses, paredz «soli uz priekšu», sagatavojot vidi tā, lai bērns spētu realizēt savas attīstības vajadzības un intereses

• Iedrošina bērnus jautāt, domāt, iztēloties, pētīt un eksperimentēt

• Skolotājs ir kā starpnieks starp bērnu un sabiedrību, viņš seko notikumiem, rod veidus, kā veicināt bērnu piederību kopienai

• Skolotājs sarunājas ar bērniem un vecākiem, ir atvērts dialogam, komunicē cieņpilni, nenosoda, nekritizē, mācās pieņemt atšķirīgo

• Radošajos darbos mazāk direktīvu darbību, gatavu šablonu, kur bērnam jādarbojas pēc gatava parauga skolotāja vadībā – vairāk «mākslas procesa», brīvības; vairāk brīvi pieejamu materiālu, ne skolotāja izgrieztu paraudziņu